Ģeogrāfiskā karte - Ukraina (Ukraine)

Ukrainas karogs

Ukraina (uk [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.

No vismaz 9. gadsimta Ukraina bija viduslaiku varjagu pārvaldītās austrumslāvu Kijivas Krievzemes civilizācijas centrs, kurā izveidojās Kijivas lielkņaziem pakļauta valsts. Pēc Kijivas Krievzemes sakāves cīņās pret mongoļiem, 13. gadsimtā liela daļa šo zemju nonāca Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā. Vēlāk šīs zemes nonāca Polijas karalistes un vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts, bet dienvidu un austrumu daļa Zelta Ordas, vēlāk Krimas hanistes pakļautībā. Pēc 1648. gada Ukrainas vidienē, Zaporižjas Sečā nodibinājās ukraiņu kazaku valsts Hetmanāts, kas drīz nonāca Maskavijas pakļautībā. Pēc atkārtotiem krievu-turku kariem un Polijas dalīšanas 18. gadsimta beigās arī Ukrainas austrumu un dienvidu daļas nonāca Krievijas Impērijas pakļautībā, bet rietumu daļa nonāca Austrijas Impērijas sastāvā kā Galīcijas un Lodomērijas karaliste.

Pēc Februāra revolūcijas Kijivā 1917. gada 17. martā tika nodibināta Ukrainas Centrālā Rada, kas pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada 20. novembrī pasludināja autonomas Ukrainas Tautas Republikas izveidi. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas Sarkanā armija atkāpās no Ukrainas teritorijas, 1918. gada 29. aprīlī ar Vācijas atbalstu Pavlo Skoropadskis gāza Ukrainas Tautas Republikas valdību un pasludināja Ukrainas valsts izveidi Vācijas protektorātā, bet 19. oktobrī Ļvivā tika pasludināta Rietumukrainas Tautas Republika. 1919. gada 22. janvārī Kijivā noslēdza līgumu par Rietumukrainas apvienošanos ar Ukrainas Tautas Republiku. 1919. gada 10. martā izsludināja Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas izveidi. 1920. gada 12. jūnijā Sarkanā Armija ieņēma Kijivu un pakļāva visu Ukrainas teritoriju, izņemot Galīciju, kas palika Polijas sastāvā. Pēc Rīgas miera līguma 1921. gada 18. martā Ukrainu sadalīja starp Polijas Otro republiku un Ukrainas PSR. 1922. gada 29. decembrī Ukrainas PSR parakstīja vienošanos par PSRS izveidi. Otrā pasaules kara laikā, 1939. gadā Ukrainas PSR pievienoja daļu no Polijas kampaņas rezultātā PSRS okupētās teritorijas, un 1940. gadā okupēto Rumānijas karalistes daļu. Pēc kara beigām 1945. gadā Ukrainas PSR pievienoja Čehoslovākijas austrumu daļu, bet 1954. gadā no Krievijas PFSR Krimas apgabalu.

Ukraina atguva neatkarību pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā.

2013. gada decembrī Kijivā sākās pret valdību vērstas demonstrācijas jeb Eiromaidans, Augstākā Rada nobalsoja par prezidenta Viktora Janukoviča atlaišanu no amata. Krievijas Federācija okupēja un anektēja Krimu un atbalstīja prokrievisko separātistu militāras operācijas, kas 2014. gada aprīlī pārauga Donbasa karā. 2021. gada martā sākās jauna Krievijas un Ukrainas attiecību krīze, ko izraisīja Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana pie abu valstu robežas un draudi par militāriem pasākumiem, ja NATO nepieņems Krievijas prasības. 2022. gada 24. februārī sākās Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, kura laikā Krievijas valdība pasludināja arī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksiju.