Nunavuta (Nunavut)
Nunavutas platība ir aptuveni 2,04 miljoni km². Vairāk nekā puse no Nunavutas teritorijas atrodas uz salām, kas ir daļa no Kanādas Arktiskā arhipelāga. Lielākās no šīm salām ir Bafina sala, Devona, Elsmīra sala un Viktorijas sala (Nunavutā atrodas aptuveni puse no Viktorijas salas). Ziemeļos atrodas Karalienes Elizabetes salas, kas sastāv aptuveni no 30 lielākām salām un 2000 maziņām saliņām. Tās lielākoties ir klinšainas un klātas ar ledu.
Nunavutas augstākais punkts ir Barbo kalns (2616 m vjl.), kas atrodas Elsmīra salā. Uz dienvidiem no ziemeļu polārā loka Nunavuta atrodas uz Kanādas vairoga, kura pamatā ir granīts ar plānu augsnes virskārtu. Šajā teritorijā ir daudz līdzenumu un zemieņu, tāpēc ir arī daudz upju un ezeru, it īpaši Nunavutas dienvidos un rietumos.
Ģeogrāfiskā karte - Nunavuta (Nunavut)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Kanāda
Kanādas karogs |
Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, pastiprinoties tās autonomijai no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CAD | Kanādas dolārs (Canadian dollar) | $ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
FR | Franču valoda (French language) |
IU | Inuītu valoda (Inuktitut) |