Bangladeša (Bangladesh)
 |
 |
| Bangladešas karogs | |
Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%.
Rūpniecības galvenā nozare ir džutas pārstrāde un kokvilnas rūpniecība. 94% elektroenergijas saražo TES, 6% HES. Iegūst arī dabasgāzi, kaolīnu, kaļķakmeni. Ražo cukuru, papīru, cementu, minerālmēslus, kabeļus, dīzeļus, sērkociņus. Lielākie uzņēmumi Čitagongas melnās metalurģijas un naftas pārstrādes rūpnīcas. Jūras ostas — Čitagonga, Čalna, Mongla. Dzelzceļu kopgarums ir 2745 km. Autoceļu kopgarums — 201 182 km, no tiem ar cieto (asfalta) segumu 10%.
Eksportē džutu un džutas izstrādājumus, zivis, garneles, varžu kājiņas, ādas un ādu izstrādājumus, tēju, apģērbus. Importē mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas, naftu un naftas produktus, augu eļļu, kviešus, rīsus, piena produktus, minerālmēslus. Galvenie tirdzniecības partneri ir ASV, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Indija, Singapūra, Ķīna.
Bangladešas nacionālais dzīvnieks ir Bengālijas tīģeris.
