Ģeogrāfiskā karte - Antarktīda (Antarctica)

Antarktīda (Antarctica)
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.

Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.

Antarktīdā nav pastāvīgu iedzīvotāju. Uz turieni dodas gandrīz tikai zinātnieki un piedzīvojumu meklētāji (parasti Antarktīdā uzturas ap 1000 cilvēku, kuri strādā zinātniskajās stacijās). Kontinentā ir atklātas plašas dabas resursu krātuves, bet to apgūšanu traucē skarbie klimatiskie apstākļi. Ieinteresētās nācijas ir parakstījušas līgumu, ka dabas resursi, kas atrodami Antarktīdā, ir izmantojami tikai zinātniskiem un citiem miermīlīgiem mērķiem.

Pirmās ekspedīcijas ar mērķi nokļūt Antarktīdas tuvumā tika rīkotas no 1772. līdz 1775. gadam. Angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks apburāja apkārt kontinentam un vistuvāk tam nokļuva aptuveni 160 km no Antarktīdas krastiem. Pirmo reizi Antarktīdas krastus sasniedza 1820. gadā, kad britu un amerikāņu roņu mednieki, kā arī Krievijas Impērijas ekspedīcija Belinshauzena vadībā izpētīja Dienvidu okeāna akvatoriju Antarktīdas tuvumā. 1839.—1840. gada Antarktīdas vasarā Amerikas Savienoto Valstu flotes ekspedīcija Čārlza Vilksa vadībā kartēja aptuveni 2400 km garu posmu Austrumantarktīdas krastos. Nākamajā vasarā Apvienotās Karalistes pārstāvis Džeimss Klārks Ross burāja pa Rosa jūru un nonāca līdz dienvidiem tik tālu, cik kuģis viņam ļāva. Pirmā droši zināmā izkāpšana Antarktīdas teritorijā notika 1895. gadā un tas bija Adēra ragā, bet pirmo reizi cilvēku grupa pārlaida ziemu Antarktīdas teritorijā no 1898. gada marta līdz 1899. gada martam.

No 1901. līdz 1904. gadam pirmo ekspedīciju Antarktīdas iekšzemē veica britu ekspedīcija Roberta Skota vadībā. Pirmie, kas sasniedza dienvidpolu, bija Norvēģijas ekspedīcija, ko vadīja Roalds Amundsens. Viņi polu sasniedza. Aptuveni mēnesi vēlāk dienvidpolā nokļuva arī britu polārpētnieku ekspedīcija R. Skota vadībā, atpakaļceļā uz piekrasti visi tās dalībnieki gāja bojā.

Sākotnējās ekspedīcijas pa Antarktīdu bija atkarīgas no buru kuģiem, suņu pajūgiem un cilvēka spēka. Tikai tādā veidā varēja nodrošināt transporta kustību pa teritoriju. Var teikt, ka Antarktīdā mehānismu laikmets sākās ar, kad Džordžs Hūberts Vilkinss (George Hubert Wilkins), vadot amerikāņu ekspedīciju, veica pirmo lidojumu ar lidmašīnu no Disepšenas salas. Amerikas Savienoto Valstu pilots Ričards Bērds ar trīsmotoru Ford lidmašīnu pārlidoja dienvidpolu. No 1933. līdz 1935. un no 1939. līdz 1941. gadam Bērds arī veica vairāku Antarktīdas daļu izpēti gan no gaisa, gan arī pārvietojoties pa tās virsmu. No 1947. līdz 1948. gadam Bērds vadīja lielāko ekspedīciju, kāda jebkad bijusi Antarktīdā. Tā bija Amerikas Savienoto Valstu flotes operācija ar nosaukumu Highjump. Operācijā iesaistījās 13 kuģi, vairākas lidmašīnas un helikopteri, kā arī tūkstošiem karavīru, kuri izsēdās visapkārt Antarktīdai. 1990. gadā sešu cilvēku starptautiska ekspedīcija amerikāņa Vila Stedžera (Will Steger) vadībā, izmantojot suņu kamanas, 221 dienā šķērsoja Antarktīdu rietumu—austrumu virzienā. Šajā ekspedīcijā tika pieveikti vairāk nekā 6000 km, un tas kļuva par garāko ceļojumu ar suņu kamanām. Komandā bija pa vienam pārstāvim no Amerikas Savienotajām Valstīm, Padomju Savienības, Francijas, Ķīnas, Japānas un Apvienotās Karalistes. 1961. gadā stājās spēkā Antarktikas Līgums, kuru tobrīd bija parakstījušas 12 valstis. Līdz 2017. gadam šo līgumu parakstīja 53 valstis un ar šo līgumu Antarktika ir noteikta kā teritorija, kas brīvi izmantojama zinātniskiem mērķiem un kurā aizliegtas militārās aktivitātes.

 
Ģeogrāfiskā karte - Antarktīda (Antarctica)
Ģeogrāfiskā karte
Antarctica_6400px_fr...
6400x6400
upload.wikimedia.org
Mapa-historico-de-la...
4549x3973
mapas.owje.com
Antarctica-Map-7.jpg
1124x1400
mappery.com
antarctic_region_pol...
1010x1260
www.lib.utexas.edu
1024px-Antarctica_re...
1024x1024
upload.wikimedia.org
antarctica.gif
946x946
www.mapability.com
antarctica_map.jpg
1082x759
3.bp.blogspot.com
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...