Spāņu valoda

Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.

Viena no pasaulē populārākajām valodām. Tā ir oficiālā valoda 20 valstīs. Spāņu valoda ir otrā izplatītākā valoda pēc mandarīnu valodas (ņemot vērā dzimto valodu), ceturtā populārākā valoda pēc angļu, mandarīnu un hindustāņu valodas. Lielākais cilvēku skaits, kam spāņu ir dzimtā valoda, ir Meksikā. Kopā ar angļu un franču valodu šī ir viena no pasaulē visvairāk mācītajām svešvalodām.

Spāņu valoda ir daļa no valodu grupas, kas attīstījās no vairākiem latīņu sarunvalodas dialektiem Pireneju pussalā pēc Rietumromas impērijas sabrukuma 5. gadsimtā. Vecākie teksti latīņu valodā ar spāņu valodas pēdām ir no 9. gadsimta. 13. gadsimtā spāņu kļuva par Kastīlijas karalistes oficiālo dokumentu valodu. Spāņu koloniālisma ietekmē Jaunajos laikos spāņu valoda izplatījās citviet pasaulē, īpaši Amerikā.

Kā romāņu valodu grupas valoda spāņu valoda ir latīņu valodas pēctece. Spāņu valodā ir viena no mazākajām atšķirībām no latīņu valodas (apmēram 20%). Aptuveni 75% no modernās spāņu valodas vārdu krājuma ir atvasināti no latīņu valodas.

Spāņu ir viena no sešām oficiālajām ANO valodām, tāpat tai ir oficiālās valodas statuss Eiropas Savienībā, Amerikas valstu organizācijā, Āfrikas Savienībā, Dienvidamerikas valstu savienībā un daudzās citās starptautiskajās organizācijās.

* a — a

* b — vārda sākumā vai pēc m un n — b, citur — v

* c — k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā θ (šļupstošs s)

* ch — č

* d — d
Zeme (teritorija)
  • Ekvatoriālā Gvineja
    Ekvatoriālā Gvineja, oficiāli Ekvatoriālās Gvinejas Republika (es; fr), ir prezidentāla republika Centrālāfrikā. Tā robežojas ar Kamerūnu, Gabonu un Gvinejas līci. Valsts ieguva neatkarību no Spānijas. Valstī, kuras platība ir 28 051 km2, dzīvo 1 014 999 iedzīvotāji. Ekvatoriālā Gvineja ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā. Ekvatoriālā Gvineja ir ANO, Āfrikas Savienības, Frankofonijas, Portugāļu valodas valstu sadraudzības un OPEC dalībvalsts. OPEC tā iestājās 2017. gadā.

    Ekvatoriālās Gvinejas oficiālās valodas ir spāņu un franču valoda. Vairums iedzīvotāju (93%) Ekvatoriālajā Gvinejā ir kristieši. Otra izplatītākā reliģija ir islāms, kam ir 1—2% sekotāju.
  • Katara
    Katara (ar, Qaṭar, izrunā: ), oficiāli Kataras Valsts (دولة قطر, Dawlat Qaṭar) ir valsts Tuvajos Austrumos, Arābijas pussalas austrumos. Vienīgā valsts, ar ko tā robežojas, ir Saūda Arābija dienvidos. No pārējām debespusēm Kataru apskalo Persijas līcis.

    Kataras ekonomiskā izaugsme ir balstīta gandrīz tikai uz naftas un dabasgāzes rūpniecību, kas aizsākās 1940. gadā. Valsts teritorijā atrodas pasaulē trešie lielākie dabasgāzes krājumi, kā arī ievērojami naftas krājumi.
  • Gibraltārs
    Gibraltārs (en,, es, ) ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klinti un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu.

    Ieņem stratēģiski nozīmīgu vietu Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Tur izvietota arī NATO militārā jūras bāze.
  • Spānija
    Spānija (es, izrunā: ), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.

    Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.
  • Amerikas Savienotās Valstis
    Amerikas Savienotās Valstis (en), arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Kontinenta ziemeļrietumos atrodas Aļaskas štats (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krievijas Federāciju, kas iet cauri Beringa šaurumam), un Klusajā okeānā salu štats Havajas. Amerikas Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir ASV Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).

    Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).
  • Aruba
    Aruba (papiamento un ) ir 33 km gara sala Mazo Antiļu salu grupā, atrodas 27 km uz ziemeļiem no Venecuēlas piekrastes. Aruba kopā ar Nīderlandi, Sintmārtenu un Kirasao veido Nīderlandes karalisti. Salas platība ir 193 km², bet iedzīvotāju skaits 2009. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Salas galvaspilsēta ir Oranjestade. 1986. gada 1. janvārī Aruba atdalījās no Nīderlandes Antiļām.

    Par pirmajiem cilvēkiem Arubā ir maz liecību. Ir zināms, ka to apdzīvoja Amerikas pamatiedzīvotāji ilgi pirms to 1499. gadā atklāja spāņi. Tajā laikā salā dzīvoja aravaku cilts indiāņi. Tie bija zvejnieki, mednieki un vācēji, izmantoja primitīvus instrumentus, kurus izgatavoja no akmens un gliemežvākiem. Arheoloģiskie izrakumi norāda, ka Arubā dzīvojošo indiāņu kultūra bija līdzīga Dienvidamerikā dzīvojošo indiāņu kultūrām.
  • Beliza
    Beliza (en) ir neliela valsts Centrālamerikas austrumu daļā. To austrumos apskalo Karību jūra, kā arī tā robežojas ar Meksiku ziemeļrietumos un ar Gvatemalu dienvidos un rietumos. Belizas kopējā platība ir 22 966 km² un to ietekmē tropiskā klimata josla. Pēc 2015. gada datiem Belizas kopējais iedzīvotāju skaits ir 419 199 un tā ir 176. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

    Belizas valsts pārvaldes forma ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no sešiem distriktiem un trīsdesmit viena vēlēšanu apgabala. Belizas galvaspilsēta ir Belmopana, bet lielākā pilsēta ir Beliza. Beliza ir Nāciju sadraudzības locekle, tāpēc valsts galva oficiāli ir karalis Čārlzs III, ko Belizā pārstāv ģenerālgubernators, kam ir jābūt belizietim.
  • Dominikāna
    Dominikāna, oficiāli Dominikānas Republika (es), agrāk Dominikāņu republika, ir valsts Haiti salas (Espanjolas) austrumu daļā. Ziemeļos Dominikānu apskalo Atlantijas okeāns, austrumos — Mona šaurums, bet dienvidos — Karību jūra. Kopējais piekrastes garums ir ap 1600 km.

    Dominikānas kopējā platība ir 48 442 km², pēc 2016. gada datiem tajā dzīvoja 10 950 000 iedzīvotāji. Tā ir otrā lielākā valsts Karību reģionā (pēc Kubas) gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Dominikānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Santodomingo, kurā dzīvo apmēram 1 miljons iedzīvotāju, vienīgā sauszemes robeža tai ir ar Haiti rietumos.
  • Hondurasa
    Hondurasa ir trešā lielākā valsts Centrālamerikā. Tā robežojas ar Nikaragvu, Gvatemalu un Salvadoru.

    Hondurasai ir gara krasta līnija gar Karību jūru un neliela pieeja Klusajam okeānam. Karību jūras piekrastē izveidojušās vairākas nozīmīgas ostas, viena no tām ir Laseiba. Mazliet atstatu no krasta atrodas Hondurasai piederošās un tūristu iecienītās Baijas salas. Zemieņu apgabali ir piekrastē un upju ielejās, kas izvagojušas Hondurasas kalnieni. Augstākie kalni atrodas valsts rietumos un centrālajā daļā, tiem ir vulkāniska izcelsme. Zemienēs, kur valda karsts un mitrs klimats, plašus apgabalus klāj lietus meži. Kalnu mežos dominē ozoli un priedes.
  • Kostarika
    Kostarika (es), oficiāli Kostarikas Republika (República de Costa Rica) ir Centrālamerikas valsts. To dienvidrietumos apskalo Klusais okeāns, bet ziemeļaustrumos to apskalo Karību jūra. Kostarika atrodas starp Panamu un Nikaragvu. Valsts administratīvais un kultūras centrs ir Kostarikas galvaspilsēta Sanhosē, kurā dzīvo ap 900 000 iedzīvotāju.

    Kostarikas augstākais kalns ir 3 819 m augstais Kerro Čirripo. Kostarikā ir vairāk kā 200 upju. Kostarikā ir visas valsts mēroga tropu dabas aizsardzības rezervāti — šeit sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos var novērot lielu dzīvās dabas daudzveidību. Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkāni un novērojama aktīva vulkānu darbība. Lietus sezonā no maija līdz novebrim zemienēs notiek plūdi. Savukārt tādas dabas katastrofas kā viesuļvētras un zemestrīces novērotas reti. Kostarika atrodas zemes šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku ar Dienvidameriku.
  • Kuba
    Kuba (es), oficiāli Kubas Republika (República de Cuba) ir sociālistiska salu valsts Ziemeļamerikā, aizņem Kubas salu (piecpadsmitā lielākā sala pasaulē) Lielo Antiļu salu arhipelāgā, Huventudas salu un virkni mazāku saliņu. No kontinenta to atdala Floridas jūras šaurums ziemeļos un Jukatanas jūras šaurums rietumos. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Havana.

    Pirmie eiropieši, kas nonāca Kubā, bija Kolumba ekspedīcijas dalībnieki 1492. gada oktobrī. 1511. gadā Spānijas karakuģu eskadra iekaroja arhipelāgu, pakļaujot pamatiedzīvotājus — indiāņu taino ciltis un padarīja to par savu koloniju (1514. gadā arhipelāgā bija jau 14 spāņu apmetņu), bet 1515. gadā par kolonijas galvaspilsētu tika izvēlēta Santjago de Kuba. 1762. gadā Kubu iekaroja Lielbritānija, taču apmaiņā pret Floridu tā atdeva salu atpakaļ Spānijai. 18. gadsimta beigās sākās cukura bums, 1840. gadā Kuba bija pasaules lielākā cukura eksportētājzeme. 1868. gadā plantāciju īpašnieks Karlos Manuels de Sespedes dāvināja saviem vergiem brīvību un deklarēja Kubas neatkarību. Desmit gadus kopīga baltādaino un melnādaino partizānu armija cīnījās pret Spāniju, taču galu galā tika sakauti. 1895. gadā salinieki dzejnieka Hose Marti vadībā uzsāka karu par neatkarību, kā rezultātā tie dažu gadu laikā pārņēma savā kontrolē praktiski visu salu.
  • Nikaragva
    Nikaragva (, izrunā: ), oficiāli Nikaragvas Republika (República de Nicaragua), ir valsts Centrālamerikā. Robežojas ar divām valstīm: ziemeļos ar Hondurasu, bet dienvidos ar Kostariku. Nikaragvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Managva.

    Pēc 2012. gada datiem Nikaragvā dzīvo 6,167 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir metisi. Oficiālā valsts valoda ir spāņu valoda, lai gan plaši izplatītas ir arī Amerikas pamatiedzīvotāju valodas un angļu valoda. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, galvenokārt Romas katoļi, kā arī protestanti. Oficiālā valūta ir Nikaragvas kordova (C$).
  • Panama
    Panama, oficiāli Panamas Republika (es, ), ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts. Tā izvietojusies Panamas zemesšaurumā uz robežas starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un tās austrumu apgabals Darjena ģeogrāfiski tiek pieskaitīta Dienvidamerikai. Panama ziemeļrietumos robežojas ar Kostariku, austrumos — ar Kolumbiju, ziemeļos to apskalo Karību jūra, dienvidos — Klusais okeāns. Panama ir starptautisks darījumu centrs un tranzītvalsts. Lai arī Panama ir trešā lielākā ekonomika Centrālamerikā (pēc Gvatemalas un Kostarikas), tā ir lielākā resursu patērētāja šajā reģionā. Valsts teritorijā izvietojies viens no pasaulē svarīgākajiem ūdensceļiem — Panamas kanāls.

  • Salvadora
    Salvadora (es), oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā. Tā ir Centrālamerikas vismazākā, bet visblīvāk apdzīvotā valsts. Robežojas ar divām valstīm: rietumos ar Gvatemalu, bet ziemeļos un austrumos ar Hondurasu.

    Salvadora ir daudz cietusi no pilsoņu kara un revolūcijas, tāpēc nedaudzas ģimenes ir bagātas, to īpašumā ir arī zeme, taču vairums salvadoriešu ir nabadzīgi.
  • Trinidāda un Tobāgo
    Trinidāda un Tobāgo (en), oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valsts Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.

    Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.
  • Argentīna
    Argentīna (es), oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos. Argentīna ir otra lielākā valsts kontinentā aiz Brazīlijas un astotā lielākā pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Argentīna ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā aiz Brazīlijas un Kolumbijas. Tā kā Argentīna ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā, tad valstī ir vairākas klimata un veģetācijas zonas. Valstī var iedalīt četros nozīmīgos reģionos: Grančako, Pampā, Patagonijā un Andu kalnos. Valsts nosaukums ir cēlies no latīņu vārda argentum, kas nozīmē "sudrabs". Šāds nosaukums ir tāpēc, ka konkistadori ticēja, ka šeit varēs atrast šo dārgmetālu. Līdz neatkarības iegūšanai 1816. gadā Argentīna bija daļa no Spānijas impērijas.

    Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos — ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos — ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu.
  • Bolīvija
    Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā. Tā robežojas ar Brazīliju ziemeļrietumos, ar Paragvaju dienvidaustrumos, ar Argentīnu dienvidos un ar Peru un Čīli rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 km² un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

    Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā.
  • Paragvaja
    Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (, guarani: Paraguái Tavakuairetã), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas. Tā atrodas abos Paragvajas upes krastos, robežojoties ar Argentīnu dienvidrietumos, Brazīliju austrumos un ziemeļaustrumos un Bolīviju ziemeļrietumos. Tās centrālā novietojuma kontinentā dēļ to reizēm sauc par Corazón de América - Amerikas sirds

    Viena no nabadzīgākajām valstīm Dienvidamerikā - IKP ir 4200 USD uz vienu iedzīvotāju gadā (152. vieta pasaulē). 32 % iedzīvotāju ienākumi mazāki par iztikas minimumu (2006. gadā).
  • Peru
    Peru (es, qu, ay), oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos — ar Brazīliju, dienvidaustrumos — ar Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Čīli. Rietumos Peru apskalo Klusais okeāns. Peru ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi. Peru teritorijā atrodas Amazones izteka.

    Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropiešu pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija.
  • Urugvaja
    Urugvaja (es), pilnā nosaukumā Urugvajas Austrumu Republika (República Oriental del Uruguay) ir valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumu daļā pie Atlantijas okeāna. Robežojas ar Argentīnu rietumos un Brazīliju ziemeļos un austrumos. Dienvidos Laplata, kuras pretējā krastā — Argentīna. Urugvajā ir 3,42 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 1,8 miljoni dzīvo galvaspilsētā Montevideo un tās aglomerācijā. Ar platību 176 000 km2 Urugvaja ir otrā mazākā valsts Dienvidamerikā aiz Surinamas. Urugvajas krasta līnija ir 660 kilometrus gara. Neatkarību ieguvusi pēc Sisplatīnas kara, kas noslēdzās 1828. gadā.

    Urugvajā valda subtropisks klimats. Tā izveidojusies labu gabalu no ekvatora, Atlantijas okeāna krastā. Okeāna ietekme padara klimatu maigāku. Nokrišņu ir samērā daudz — vidēji 950 mm gadā, un gaisa temperatūra ir mērena: ziemā vidējā temperatūra ir 10 grādi pēc Celsija, bet vasarā — 22 grādi pēc Celsija. Nereti ziemā pūš aukstie vēji pampero, tomēr tikai dažviet iespējams sals.