Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Viena no pasaulē populārākajām valodām. Tā ir oficiālā valoda 20 valstīs. Spāņu valoda ir otrā izplatītākā valoda pēc mandarīnu valodas (ņemot vērā dzimto valodu), ceturtā populārākā valoda pēc angļu, mandarīnu un hindustāņu valodas. Lielākais cilvēku skaits, kam spāņu ir dzimtā valoda, ir Meksikā. Kopā ar angļu un franču valodu šī ir viena no pasaulē visvairāk mācītajām svešvalodām.
Spāņu valoda ir daļa no valodu grupas, kas attīstījās no vairākiem latīņu sarunvalodas dialektiem Pireneju pussalā pēc Rietumromas impērijas sabrukuma 5. gadsimtā. Vecākie teksti latīņu valodā ar spāņu valodas pēdām ir no 9. gadsimta. 13. gadsimtā spāņu kļuva par Kastīlijas karalistes oficiālo dokumentu valodu. Spāņu koloniālisma ietekmē Jaunajos laikos spāņu valoda izplatījās citviet pasaulē, īpaši Amerikā.
Kā romāņu valodu grupas valoda spāņu valoda ir latīņu valodas pēctece. Spāņu valodā ir viena no mazākajām atšķirībām no latīņu valodas (apmēram 20%). Aptuveni 75% no modernās spāņu valodas vārdu krājuma ir atvasināti no latīņu valodas.
Spāņu ir viena no sešām oficiālajām ANO valodām, tāpat tai ir oficiālās valodas statuss Eiropas Savienībā, Amerikas valstu organizācijā, Āfrikas Savienībā, Dienvidamerikas valstu savienībā un daudzās citās starptautiskajās organizācijās.
* a — a
* b — vārda sākumā vai pēc m un n — b, citur — v
* c — k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā θ (šļupstošs s)
* ch — č
* d — d
Viena no pasaulē populārākajām valodām. Tā ir oficiālā valoda 20 valstīs. Spāņu valoda ir otrā izplatītākā valoda pēc mandarīnu valodas (ņemot vērā dzimto valodu), ceturtā populārākā valoda pēc angļu, mandarīnu un hindustāņu valodas. Lielākais cilvēku skaits, kam spāņu ir dzimtā valoda, ir Meksikā. Kopā ar angļu un franču valodu šī ir viena no pasaulē visvairāk mācītajām svešvalodām.
Spāņu valoda ir daļa no valodu grupas, kas attīstījās no vairākiem latīņu sarunvalodas dialektiem Pireneju pussalā pēc Rietumromas impērijas sabrukuma 5. gadsimtā. Vecākie teksti latīņu valodā ar spāņu valodas pēdām ir no 9. gadsimta. 13. gadsimtā spāņu kļuva par Kastīlijas karalistes oficiālo dokumentu valodu. Spāņu koloniālisma ietekmē Jaunajos laikos spāņu valoda izplatījās citviet pasaulē, īpaši Amerikā.
Kā romāņu valodu grupas valoda spāņu valoda ir latīņu valodas pēctece. Spāņu valodā ir viena no mazākajām atšķirībām no latīņu valodas (apmēram 20%). Aptuveni 75% no modernās spāņu valodas vārdu krājuma ir atvasināti no latīņu valodas.
Spāņu ir viena no sešām oficiālajām ANO valodām, tāpat tai ir oficiālās valodas statuss Eiropas Savienībā, Amerikas valstu organizācijā, Āfrikas Savienībā, Dienvidamerikas valstu savienībā un daudzās citās starptautiskajās organizācijās.
* a — a
* b — vārda sākumā vai pēc m un n — b, citur — v
* c — k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā θ (šļupstošs s)
* ch — č
* d — d
Zeme (teritorija)
-
Ekvatoriālā Gvineja
Ekvatoriālās Gvinejas oficiālās valodas ir spāņu un franču valoda. Vairums iedzīvotāju (93%) Ekvatoriālajā Gvinejā ir kristieši. Otra izplatītākā reliģija ir islāms, kam ir 1—2% sekotāju. -
Katara
Kataras ekonomiskā izaugsme ir balstīta gandrīz tikai uz naftas un dabasgāzes rūpniecību, kas aizsākās 1940. gadā. Valsts teritorijā atrodas pasaulē trešie lielākie dabasgāzes krājumi, kā arī ievērojami naftas krājumi. -
Gibraltārs
Ieņem stratēģiski nozīmīgu vietu Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Tur izvietota arī NATO militārā jūras bāze. -
Spānija
Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku. -
Amerikas Savienotās Valstis
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes). -
Aruba
Par pirmajiem cilvēkiem Arubā ir maz liecību. Ir zināms, ka to apdzīvoja Amerikas pamatiedzīvotāji ilgi pirms to 1499. gadā atklāja spāņi. Tajā laikā salā dzīvoja aravaku cilts indiāņi. Tie bija zvejnieki, mednieki un vācēji, izmantoja primitīvus instrumentus, kurus izgatavoja no akmens un gliemežvākiem. Arheoloģiskie izrakumi norāda, ka Arubā dzīvojošo indiāņu kultūra bija līdzīga Dienvidamerikā dzīvojošo indiāņu kultūrām. -
Beliza
Belizas valsts pārvaldes forma ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no sešiem distriktiem un trīsdesmit viena vēlēšanu apgabala. Belizas galvaspilsēta ir Belmopana, bet lielākā pilsēta ir Beliza. Beliza ir Nāciju sadraudzības locekle, tāpēc valsts galva oficiāli ir karalis Čārlzs III, ko Belizā pārstāv ģenerālgubernators, kam ir jābūt belizietim. -
Dominikāna
Dominikānas kopējā platība ir 48 442 km², pēc 2016. gada datiem tajā dzīvoja 10 950 000 iedzīvotāji. Tā ir otrā lielākā valsts Karību reģionā (pēc Kubas) gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Dominikānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Santodomingo, kurā dzīvo apmēram 1 miljons iedzīvotāju, vienīgā sauszemes robeža tai ir ar Haiti rietumos. -
Hondurasa
Hondurasai ir gara krasta līnija gar Karību jūru un neliela pieeja Klusajam okeānam. Karību jūras piekrastē izveidojušās vairākas nozīmīgas ostas, viena no tām ir Laseiba. Mazliet atstatu no krasta atrodas Hondurasai piederošās un tūristu iecienītās Baijas salas. Zemieņu apgabali ir piekrastē un upju ielejās, kas izvagojušas Hondurasas kalnieni. Augstākie kalni atrodas valsts rietumos un centrālajā daļā, tiem ir vulkāniska izcelsme. Zemienēs, kur valda karsts un mitrs klimats, plašus apgabalus klāj lietus meži. Kalnu mežos dominē ozoli un priedes. -
Kostarika
Kostarikas augstākais kalns ir 3 819 m augstais Kerro Čirripo. Kostarikā ir vairāk kā 200 upju. Kostarikā ir visas valsts mēroga tropu dabas aizsardzības rezervāti — šeit sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos var novērot lielu dzīvās dabas daudzveidību. Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkāni un novērojama aktīva vulkānu darbība. Lietus sezonā no maija līdz novebrim zemienēs notiek plūdi. Savukārt tādas dabas katastrofas kā viesuļvētras un zemestrīces novērotas reti. Kostarika atrodas zemes šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku ar Dienvidameriku. -
Kuba
Pirmie eiropieši, kas nonāca Kubā, bija Kolumba ekspedīcijas dalībnieki 1492. gada oktobrī. 1511. gadā Spānijas karakuģu eskadra iekaroja arhipelāgu, pakļaujot pamatiedzīvotājus — indiāņu taino ciltis un padarīja to par savu koloniju (1514. gadā arhipelāgā bija jau 14 spāņu apmetņu), bet 1515. gadā par kolonijas galvaspilsētu tika izvēlēta Santjago de Kuba. 1762. gadā Kubu iekaroja Lielbritānija, taču apmaiņā pret Floridu tā atdeva salu atpakaļ Spānijai. 18. gadsimta beigās sākās cukura bums, 1840. gadā Kuba bija pasaules lielākā cukura eksportētājzeme. 1868. gadā plantāciju īpašnieks Karlos Manuels de Sespedes dāvināja saviem vergiem brīvību un deklarēja Kubas neatkarību. Desmit gadus kopīga baltādaino un melnādaino partizānu armija cīnījās pret Spāniju, taču galu galā tika sakauti. 1895. gadā salinieki dzejnieka Hose Marti vadībā uzsāka karu par neatkarību, kā rezultātā tie dažu gadu laikā pārņēma savā kontrolē praktiski visu salu. -
Nikaragva
Pēc 2012. gada datiem Nikaragvā dzīvo 6,167 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir metisi. Oficiālā valsts valoda ir spāņu valoda, lai gan plaši izplatītas ir arī Amerikas pamatiedzīvotāju valodas un angļu valoda. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, galvenokārt Romas katoļi, kā arī protestanti. Oficiālā valūta ir Nikaragvas kordova (C$). -
Panama
-
Salvadora
Salvadora ir daudz cietusi no pilsoņu kara un revolūcijas, tāpēc nedaudzas ģimenes ir bagātas, to īpašumā ir arī zeme, taču vairums salvadoriešu ir nabadzīgi. -
Trinidāda un Tobāgo
Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi. -
Argentīna
Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos — ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos — ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu. -
Bolīvija
Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā. -
Paragvaja
Viena no nabadzīgākajām valstīm Dienvidamerikā - IKP ir 4200 USD uz vienu iedzīvotāju gadā (152. vieta pasaulē). 32 % iedzīvotāju ienākumi mazāki par iztikas minimumu (2006. gadā). -
Peru
Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropiešu pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija. -
Urugvaja
Urugvajā valda subtropisks klimats. Tā izveidojusies labu gabalu no ekvatora, Atlantijas okeāna krastā. Okeāna ietekme padara klimatu maigāku. Nokrišņu ir samērā daudz — vidēji 950 mm gadā, un gaisa temperatūra ir mērena: ziemā vidējā temperatūra ir 10 grādi pēc Celsija, bet vasarā — 22 grādi pēc Celsija. Nereti ziemā pūš aukstie vēji pampero, tomēr tikai dažviet iespējams sals.