Horvātu valoda
Horvātu valoda (hrvatski) ir standartizēts serbhorvātu valodas paveids, ko pārsvarā lieto Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un to kaimiņvalstīs dzīvojošie horvāti. Tā ir Horvātijas valsts valoda, kā arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Horvātu valoda pieder slāvu valodu saimes dienvidslāvu atzaram. Horvātu valoda ir viena no centrālās dienvidslāvu valodu diasistēmas (citas ir serbu, bosniešu un melnkalniešu valodas).
Horvātu literārā valoda ir veidojusies uz štokaviešu dialekta pamata (izmantojot arī pārējo lielo dialektu — čakaviešu un kajkaviešu — elementus).
Horvātu literārā valoda ir veidojusies uz štokaviešu dialekta pamata (izmantojot arī pārējo lielo dialektu — čakaviešu un kajkaviešu — elementus).
Zeme (teritorija)
-
Austrija
Austrijas platība ir 83 849 km², un 2009. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 8,36 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir katoļi. Valsts galvaspilsēta ir Vīne, kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. Oficiālā valoda ir vācu valoda. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski vāciešiem tuvi radnieciskie austrieši. Lielākās minoritātes ir slovēņi, horvāti un ungāri. Valsts galva ir Austrijas prezidents, bet valdības galva — kanclers. -
Bosnija un Hercegovina
2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu. 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un 2016. gada decembrī no Eiropas Komisijas saņēma pievienošanās jautājumu sarakstu. -
Melnkalne
Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā. Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts.