Fidžiešu valoda

Fidžiešu valoda
Fidžiešu valoda (Na vosa vaka-Viti) ir viena no austronēziešu valodām, kas izplatīta Fidži. Tā ir dzimtā valoda 350 000 fidžiešu jeb mazāk nekā pusei valsts iedzīvotāju, bet vēl 200 000 to apguvuši kā svešvalodu. 1997.gada konstitūcijā fidžiešu valoda līdzās angļu un hindustāņu valodai noteikta kā Fidži valsts valoda.

Normētās fidžiešu valodas pamatā ir Mbau salā lietotās valodas paveids, kas pieder austrumufidžiešu valodām.

Fidžiešu valodas līdzskaņu fonēmas parādītas sekojošajā tabulā:

Skaņas sastopamas tikai aizguvumos no citām valodām. Skaņas sastopamas tikai atsevišķos Fidži novados.

Patskaņi:

Zeme (teritorija)
  • Fidži
    Fidži (fidžiešu: Matanitu ko Viti; en; hindi:फ़िजी), pilnā nosaukumā Fidži Salu Republika, ir neatkarīga salu valsts Melanēzijā, Okeānijas Klusajā okeānā dienvidu daļā. Tā atrodas apmēram 1100 jūras jūdzes (2000 km) uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes. Valsts aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu, kas sastāv no vairāk kā 840 salām un saliņām un attālo Rotumas salu. Aptuveni 87% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir, dzīvo divās lielākajās salās — Viti Levu un Vanua Levu. Apmēram trīs ceturtdaļas Fidži iedzīvotāju dzīvo Viti Levu krastos: vai nu galvaspilsētā Suvā; vai mazākos pilsētu centros, piemēram, Nandī, kur galvenā nozare ir tūrisms; vai Lautokā, kur dominē cukurniedru rūpniecība. Viti Levu iekšpuse tā reljefa dēļ ir maz apdzīvota.

    Lielākā daļa Fidži salu izveidojās no vulkāniskās darbības, kas sākās aptuveni pirms 150 miljoniem gadu. Dažas ģeotermālās aktivitātes joprojām notiek Vanua Levu un Taveuni salās. Viti Levu ģeotermālās sistēmas pēc izcelsmes nav vulkāniskas, un tām ir zemas temperatūras virsmas izlādes (aptuveni no 35 līdz 60 grādiem pēc Celsija).