Jaunzēlandes dolārs
$
Januzēlandes dolārs saīsināti NZD vai NZ$, neformāli saukts par kivi (kura attēls ir uz viena dolāra monētas) ir legāla valūta Jaunzēlandē, Kuka salās, Niuē, Rosa teritorijā, Tokelau un Pitkērnā.19. un 20. gadsimta sākumā Jaunzēlande kā Britu impērijas daļa izmantoja Lielbritānijas naudu. 1933. gadā Jaunzēlande izlaida savas pirmās monētas, saglabājot britu sistēmu — mārciņas, šiliņus un pensus. Vienu monētu pusi rotāja vietējie putni, kamēr otrā pusē bija Lielbritānijas monarha attēls. 1934. gadā nodibina Jaunzēlandes Rezerves banku, kas sāk izlaist vietējās banknotes.
100 centos dalīto dolāru ieviesa 1967.gadā, kad tas aizvietoja Jaunzēlandes mārciņu. Sākotnēji valūtas kurss bija piesaistīts ASV dolāra kursam, bet 1985. gada martā kursu atbrīvoja.
Kopš 1999. gada banknošu ražošanā izmanto polimērus, kas naudu padara grūtāk viltojamu, kā arī paildzina tās dzīvi. Pašlaik lietošanā ir 5, 10, 20, 50 un 100 dolāru banknotes, kā arī 10, 20, 50 centu un 1 un 2 dolāru monētas.
Zeme (teritorija)
-
Jaunzēlande
Jaunzēlande (en; mi) ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmāna jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. No Jaunzēlandes atkarīgas teritorijas ir Niue, Kuka Salas, Tokelau un Rosa Teritorija Antarktīdā. Galvaspilsēta Velingtona, lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča un Danīdina.
Jaunzēlandes dienvidos ir subtropu un mērenais klimats. Siltākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris. Aukstākie — jūnijs, jūlijs un augusts. Vasarā vidējā temperatūra ir starp 20º—30 °C un ziemā starp 10º—15 °C. Ziemeļsalā visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals. -
Kuka Salas
Kuka Salas (māori: Kūki 'Āirani; en) ir pašpārvaldoša parlamentāra demokrātija brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi. Valsts aizņem 15 nelielas salas un atolus Klusā okeāna dienvidu daļā. Kopējā sauszemes platība ir 240 km2, bet īpašā ekonomiskā zona aizņem 1,8 miljonus km2.
Iedzīvotāji koncentrējušies galvenokārt Rarotongas salā (ap 10 000), kur atrodas valsts galvaspilsēta Avarua un Rarotongas starptautiskā lidosta. Lielākā daļa etnisko Kuka salinieku dzīvo Jaunzēlandē, sevišķi Ziemeļsalā, kur 2006. gada tautskaitē 58 tūkstoši pašnoteikušies kā etniski Kuka salu māori vai to pēcnācēji. -
Niue
Niue ir salu valsts Klusā okeāna dienvidu daļā, 2400 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes. Tās kopējā platība ir 260 kvadrātkilometru. Lielākā tiesa iedzīvotāju ir polinēzieši, iedzīvotāju kopējais skaits ir ap 1400. Niues galvaspilsēta ir Alofi.
2013. gadā Niue un Kuka Salas kļuva par nepilntiesīgām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniecēm, tā nav ne dalībvalsts, ne novērotājvalsts. Tomēr tā ir pilntiesīga UNESCO, FAO, Jūras tiesību konvencijas un UNFCCC dalībniece. -
Tokelau
Tokelau ir Jaunzēlandes teritorija Klusā okeāna dienvidu daļā, kas aizņem trīs no četriem Tokelau salu atoliem: Atafu, Fakaofo un Nukunonu. Salu kopējā platība ir 10 kvadrātkilometri un tajās dzīvo ap 1400 iedzīvotāju. Tokelau atrodas uz ziemeļiem no Kiribati, uz austrumiem no Kuka Salas, uz dienvidiem no Samoa un uz rietumiem no Tuvalu.
Līdz 1976. gadam Tokelau oficiālais nosaukums bija Tokelau salas. Tokelau teritorija bieži ir gribējusi atdalīties no Jaunzēlandes, bet iedzīvotāju atbalsta trūkuma dēļ tas nav izdevies.
