Zimbabves Republika ir valsts Dienvidu Āfrikā. Līdz 1980. gadam Zimbabves nosaukums bija Rodēzijas Republika. Rietumos tā robežojas ar Botsvanu, ziemeļos ar Zambiju, austrumos ar Mozambiku, bet dienvidos ar Dienvidāfriku. Valsts politiskā un ekonomiskā galvaspilsēta, Harare, atrodas valsts ziemeļaustrumos. Valsts valūta bija Zimbabves dolārs, līdz to, pēc valūtas krīzes 2009. gada aprīlī, aizstāja ar ASV dolāru. Valsts ir Āfrikas Savienības locekle. Zimbabve ir etniski daudzveidīga valsts ar aptuveni 16 miljoniem iedzīvotāju. Zimbabvei ir 16 oficiālās valodas, taču visbiežāk izmanto angļu, šonu un ziemeļndebelu valodas.
No 1980. gada līdz 2017. gadam vispirms kā premjerministrs un tad (no 1987. gada) kā prezidents valsti vadīja autoritārais prezidents Roberts Mugabe. Mugabe tika vainots par cilvēktiesību pārkāpumiem Zimbabvē un ekonomisko lejupslīdi. Viņš atkāpās 2017. gada Zimbabves apvērsuma laikā un par prezidentu kļuva toreizējais viceprezidents Emersons Mnangagva.
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem Zimbabves iekšzemes kopprodukts 2017. gadā bija 17,105 miljardi USD. Valsts ekonomika 2000. gados piedzīvoja smagu lejupslīdi, īpaši pēc Otrā Kongo kara, kurā piedalījās arī Zimbabve, kas prasīja lielus izdevumus un novājināja valsti. 2015. gadā Zimbabve ierindojās 154. vietā valstu uzskaitījumā pēc tautas attīstības indeksa.
Mūsdienu Zimbabves vietā vēsturiski ir pastāvējušas daudzas varenas karalistes un impērijas, kā arī tas bija nozīmīgs migrācijas un tirdzniecības ceļš. Sesila Roda "Britu Dienvidāfrikas kompānija" pirmo reizi parādījās pašreizējā teritorijā 19. gadsimta 90. gados. 1923. gadā teritorija kļuva par britu koloniju ar savu pārvaldi - Dienvidrodēziju. 1965. gadā baltādaino mazākuma valdība vienpusēji pasludināja Rodēzijas neatkarību. Citas pasaules valstis neatzina jauno valsti un tā piedzīvoja starptautisku izolāciju, un gadiem ilgu partizānu karu ar melnādaino nacionālistu spēkiem (ZANU un ZAPU). Karš beidzās ar miera līgumu, kas noteica Zimbabves suverenitāti 1980. gada aprīlī.
1980. gadā notika vēlēšanas, kurās uzvarēja Roberts Mugabe no ZANU partijas. Pēc ZANU uzvaras šajās vēlēšanās, Mugabe kļuva par Zimbabves pirmo premjerministru. Par pirmo Zimbabves prezidentu kļuva Kanaāns Banana, kura amats bija diezgan ceremoniāls. Sākās zemas intensitātes konflikts starp ZANU un ZAPU. ZANU un ZAPU bija divas Zimbabves etnisko grupu kustības - šonu un ndebelu, kuras cīnījās pret baltādaino minoritātes varu Zimbabvē.. Pirms 1962. gada abas bija vienotas kustības zem nosaukuma ZAPU. Tās kļuva par politiskajām partijām, kad Zimbabve kļuva neatkarīga. Pēc neatkarības iegūšanas ZAPU līderis Džošua Nkomo tika iekļauts Mugabes kabinetā, taču 1982. gadā tika padzīts. No 1983. līdz 1987. gadam tika veikti slaktiņi pret ndebelu civiliedzīvotājiem. Tajos gāja bojā vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju. Nkomo aizbēga no valsts 1983. gadā un devās uz Londonu. 1987. gadā, lai atrisinātu etnisko grupu nesaskaņas abas partijas apvienojas zem viena nosaukuma - ZANU-PF, padarot Zimbabvi par vienas partijas valsti. Tajā pašā gadā tika mainīta konstitūcija, kas apvienoja prezidenta funkcijas ar valdības vadītāja un armijas virspavēlnieka funkcijām. Mugabe kļuva par prezidentu 1987, gada 31. decembrī. Līdz 2000. gadam valsts piedzīvoja attīstību un ekonomisko izaugsmi, jo tika veiktas investīcijas izglītībā un veselības aprūpē.
2000. gadā tika veikta zemes reforma, kuŗā baltādainajiem iedzīvotājiem tika atņemta zeme un tā tika izsniegta melnādainajiem. Tas izpostīja lauksaimniecību valstī. Fermu produkcija samazinājās, jo tiem, kuri ieguva zemi bija mazas zināšanas par to, kā to apsaimniekot. Tabakas eksportēšana, kas ir galvenā valsts lauksaimniecības eksporta prece, saruka. Tabakas eksports arī šobrīd nav pilnībā atguvies; 2000. gadā Zimbabve bija piektā lielākā tabakas ražotāja, bet 2016. gadā tā bija tikai 15. vietā. Saskaņā ar valdības teikto, Zimbabves ekonomika ir samazinājusies uz pusi kopš 2000. gada. Pasaules Bankas dati liecina, ka valsts daļa no reģionālā iekšzemes kopprodukta ir samazinājusies līdz mazāk nekā 1 procentu no 1,5 procentiem pirms 37 gadiem, kad Mugabe nāca pie varas. Mugabes kritiķi apgalvo, ka zeme tika izsniegta viņa politiskajiem sabiedrotajiem, un daudziem saņēmējiem netika piešķirtas vajadzīgās iekārtas vai apmācība produktīvai saimniecībai, kas noveda pie lauksaimniecības efektivitātes sabrukuma.
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)
.jpg)
