Mjanma (Union of Burma)
![]() |
![]() |
Pirmā lielvalsts Iravadi upes basienā no 9. līdz 13. gadsimtam bija Paganas impērija ar galvaspilsētu tagadējā Baganas pilsētā, ko nopostīja Mongoļu impērijas sastāvā esošās Ķīnas karaspēks (1277—1287).
No 1531. līdz 1752. gadam lielākajā Mjanmas daļā valdīja Taungu dinastijas, vēlāk Konbauna (Konbaung) dinastijas valdnieki (1752—1885). Pēc Pirmā Britu-Birmas kara (1824—1826) Birmas ķēniņvalsts britiem zaudēja Asamas, Manipūras un Tanintaji provines, bet Otrajā Britu-Birmas karā (1852) visu pārējo Bengālijas līča piekrastes teritoriju. 1853. gadā varu Birmā pārņēma karalis Mindons un pārcēla valsts galvaspilsētu uz Mandalaju. Trešā Britu-Birmas kara laikā 1885. gadā briti pabeidza Birmas iekarošanu un pievienoja to Britu Indijai.
Līdz 1937. gadam Birma bija Britu Indijas province, pēc tam — atsevišķa britu kolonija. Otrā pasaules kara laikā Japānas impērijas karaspēks 1942. gada sākumā iekaroja lielāko daļu Birmas un uzvarēja Pirmajā Birmas kampaņā (1942. gada jūnijā — 1943. gada septembrī). 1943. gada 1. augustā tika pasludināta Birmas Valsts neatkarība. Otrajā Birmas kampaņā 1944. gada janvārī—novembrī Japānas un Taizemes karaspēks cieta sakāvi, 1948. gadā Apvienotā Karaliste atzina Birmu par neatkarīgu valsti. 1961. gadā Birmas politiķis U Tans kļuva par ANO ģenerālsekretāru.
1962. gadā Birmā notika militārs apvērsums un varu pārņēma Revolucionārā padome, kas nacionalizēja privātos uzņēmumus un ieviesa PSRS līdzīgu centrālo plānošanas sistēmu. 1974. gadā tika pieņemta jauna Birmas Savienības Sociālistiskās Republikas (BSSR) konstitūcija, visa vara valstī nonāca Birmas Sociālistu programmas partijas rokās. Birma bija politiski un ekonomiski izolēta no pārējās pasaules, un tās ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Pēc iedzīvotāju masu protestiem 1989. gadā Birmā tika ieviests karastāvoklis, valsts tika pārdēvēta par Mjanmas Savienību.
1990. gadā valstī pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kurās uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā opozīcijas partija. Tomēr militārā hunta izlēma neatteikties no varas, Aunai Sanai Su Či tika piemērots mājas arests. 1991. gadā viņa saņēma Nobela miera prēmiju.
Pēc 2010. gada vēlēšanām militārā hunta 2011. gadā oficiāli pārtrauca savu darbību, pārveidojoties par civilo valdību un saglabājot politisko un ekonomisko ietekmi valstī. Kad 2015. gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā partija Nacionālā līga par demokrātiju, viņa ieņēma Valsts padomnieces (valdības vadītājas) amatu.
2020. gada 8. novembrī notika vispārējās vēlēšanas, un arī šajās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā partija, bet militāristu atbalstītā Solidaritātes un attīstības savienības partija ieguva niecīgu deputātu skaitu parlamentā. 2021. gada 1. februārī bruņotie spēki veica valsts apvērsumu. Tika aizturēts valsts prezidents Vins Mjins un valdības vadītāja Auna Sana Su Či. Par prezidenta pienākumu izpildītāju tika iecelts viceprezidents Mjins Šve.