Mali, oficiāli Mali Republika (République du Mali), ir valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Alžīriju ziemeļos, Nigēru austrumos, Burkinafaso un Kotdivuāru dienvidos, Gvineju dienvidrietumos, Senegālu un Mauritāniju rietumos. Mali robežas ziemeļu virzienā iestiepjas līdz pat Sahāras tuksneša centrālajai daļai, kamēr valsts dienvidu daļa, kurā dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, pa upēm robežojas ar Nigēru un Senegālu.
Pirms koloniālisma laikmeta mūsdienu Mali teritorijā pastāvēja vairākas lielas valstis, kā Ganas impērija, Mali impērija un Songaju impērija. 19. gadsimta beigās teritoriju pakļāva Francija un izveidoja tajā Franču Sudānas koloniju. 1960. gada jūnijā Mali kopā ar Senegālu ieguva neatkarību kā Mali Federācija, bet pāris mēnešus vēlāk, Senegāla izstājās no federācijas un Mali kļuva par Mali Republiku. Par valsts prezidentu tika ievēlēts Mobido Keita.
1968. gada novembrī armijas virsnieku grupa veica valsts apvērsumu un izveidoja Nacionālās atbrīvošanas militāro komiteju ar prezidentu Musu Traorē priekšgalā. 1974. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, saskaņā ar kuru vara valstī pakāpeniski pārgāja jaunizveidotās valodošās partijas- Mali tautas demokrātiskās savienības rokās. 1979. gada jūnijā tika sarīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās Musa Traorē saņēma 99% balsu.
1991. gada martā sākās pret Traorē režīmu vērsti protesti, kas noveda pie Traorē atstādināšanas no amata. 1992. gada janvārī tika pieņemta jauna konstitūcija un sarīkotas pirmās demokrātiskās prezidenta vēlēšanas.
2012. gada janvārī valsts ziemeļu daļā sākās tuaregu sacelšanās, kas noveda pie Azavadas neatkarības pasludināšanas. Konfliktu saasināja martā notikušais valsts apvērsums un cīņas starp islāmistu un tuaregu kaujiniekiem. Islāmistiem izdevās ieņemt lielāko daļu Azavadas teritorijas, kas noveda pie Francijas iejaukšanās karadarbībā 2013. gada janvārī. Mēneša laikā Francijas un Mali bruņotie spēki bija atkarojuši lielāko daļu valsts ziemeļu daļas.
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)
