Gana (Republic of Ghana)
![]() |
![]() |
Ganas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 27 miljoni un tie pieder pie dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām. Tās ainavu veido līdzenumi, zemi kalni, savannas, meži, upes, ezeri un dabas rezervāti. Ganas krasta līnija ir 560 km gara. Piekrastē atrodas pilis, cietokšņi un ostas. Pirms Britu impērijas kolonizācijas Ganā ir bijušas daudzas karalistes un impērijas. Visspēcīgākā no tām bija Ašanti Karaliste. 1957. gadā tā kļuva par pirmo Subsahāras Āfrikas valsti, kura ieguva neatkarību no Eiropas valstīm. Tas padarīja valsti par melnādaino cilvēku sasniegumu simbolu un deva iedvesmu Āfrikas neatkarības kustībām.
Gana ir viena no Āfrikas visvairāk attīstītākajām valstīm ar labvēlīgu pārvaldi, stabilitāti, mieru, un tautas attīstību pēc reģionālajiem standartiem. Tās saimniecība ir sestā lielākā Āfrikas kontinentā pēc pirktspējas paritātes un nominālā IKP. Ganas IKP ir viens no visstraujāk augošajiem pasaulē. Runājot par pirktspējas paritātes ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, Ganai ir augstākais ienākums uz vienu iedzīvotāju Rietumāfrikā, un desmitie lielākie ienākumi Āfrikā uz vienu iedzīvotāju. Gana ir viena no piecām valstīm Āfrikā ar brīvu presi.
Gana ir liela naftas un dabasgāzes ražotāja. Tai ir Āfrikas piektās lielākās naftas rezerves un sestās lielākās dabasgāzes rezerves. Tā ir viena no pasaules lielākajām zelta un dimantu ieguves vietām un viena no lielākajām kakao ražotājām pasaulē. Ganas pieaugošā ekonomiskā labklājība un demokrātiskā politiskā sistēma ir padarījusi to par reģionālo spēku Rietumāfrikā un kontinentālajā Āfrikā. Tā ir Nepievienošanās kustības dibinātāja, Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas un G24 locekle.