Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ar vairāk kā 91 miljonu iedzīvotāju, Etiopija ir 27. lielākā valsts pasaulē, izmēra ziņā apmēram tikpat liela kā Bolīvija. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē. Robežojas ar Eritreju — ziemeļos, Džibutiju — ziemeļaustrumos, Somāliju — austrumos un dienvidaustrumos, Keniju — dienvidos, Sudānu un Dienvidsudānu — rietumos.
Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē. Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.
Atšķirībā no citām Āfrikas valstīm, nekad netika kolonizēta, kaut arī pārdzīvoja fašistiskās Itālijas militāru okupāciju no 1936. līdz 1941. gadam.
1993. gadā referendumā tika nobalsots par Eritrejas atdalīšanos no Etiopijas, tādā veidā Etiopija zaudēja izeju pie jūras. Etiopija atrodas pastāvīgā kara stāvoklī ar Somāliju un Eritreju.
Etiopija ir bijusi pārstāvēta un arī tagad darbojas dažādās starptautiskajās organizācijās — tā ir bijusi viena no Nāciju Līgas loceklēm līdz tās likvidēšanai, viena no pirmajām ANO loceklēm un dibinātājvalstīm un Āfrikas savienības dibinātājlocekle.
Austrumāfrika un Etiopija tiek uzskatīta par cilvēku izcelsmes vietu, kur, pirms vairāk kā 160 000 gadiem, ir radies Homo sapiens. Ap 8. gadsimtu pirms mūsu ēras, tagadējās ziemeļu Etiopijas un Eritrejas teritorijā tika izveidota Damotas karaļvalsts. Tās galvaspilsēta bija Jeha, mūsdienu Etiopijas ziemeļos. 4. gadsimtā pirms mūsu ēras karaļvalsts sabruka.
Tiek uzskatīts, ka m. ē. 324. gadā Etiopija pieņēma kristietību, un kļuva par otro valsti pasaulē aiz Armēnijas, kas to izdarījusi.
1624. gadā jezuītu misionāri centās valstī ieviest katoļticību. Imperators Susenjoss I pārgāja katoļticībā, taču viņa dēls Fasilidess, pēc iedzīvotāju sacelšanās, atkal pasludināja etiopiešu pareizticību par valsts reliģiju un izraidīja jezuītu misionārus un eiropiešus no Etiopijas.
Par mūsdienu Etiopiju var sākt runāt sākot no 1889. gada, kad valdīt sāka Maneliks II, kurš bija Etiopijas imperators no 1889. gada līdz savai nāvei 1913. gadam. Viņš paplašināja valsts teritoriju līdz tādai, kāda ir mūsdienās, būvēja ceļus, sāka ražot elektroenerģiju, izveidoja skolas, izveidoja nodokļu sistēmu un sāka būvēt jauno Etiopijas galvaspilsētu Adisabebu.
Etiopijas neatkarību pārtrauca Otrais Itālijas—Etiopijas karš un fašistiskās Itālijas okupācija, kas ilga no 1936. līdz 1941. gadam. Pēc Itālijas iestāšanās Otrajā Pasaules karā, briti kopā ar Etiopijas cīnītājiem, panāca Itālijas karaspēka padzīšanu no Etiopijas. Lai gan līdz 1943. gadam notika īslaicīgi Itālijas partizānu uzbrukumi. Tam sekoja britu pilnīga Etiopijas suverenitātes atzīšana.
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)
.jpg)
.jpg)
