Aruba
![]() |
![]() |
Par pirmajiem cilvēkiem Arubā ir maz liecību. Ir zināms, ka to apdzīvoja Amerikas pamatiedzīvotāji ilgi pirms to 1499. gadā atklāja spāņi. Tajā laikā salā dzīvoja aravaku cilts indiāņi. Tie bija zvejnieki, mednieki un vācēji, izmantoja primitīvus instrumentus, kurus izgatavoja no akmens un gliemežvākiem. Arheoloģiskie izrakumi norāda, ka Arubā dzīvojošo indiāņu kultūra bija līdzīga Dienvidamerikā dzīvojošo indiāņu kultūrām.
1513. gadā spāņi gandrīz visus Arubas iedzīvotājus aizveda uz Santodomingo, kur tos izmantoja kā vergus. Sala palika neapdzīvota. 1634. gadā nīderlandieši iekaroja Kirasao, kas kalpoja par bāzi uzbrukumiem spāņu kuģiem. 1636. gadā viņi iekaroja arī Bonairi un Arubu. Tajā laikā Aruba daudzo kazu dēļ, kas tur dzīvoja, bija zināma kā "Kazu sala". Faktiski Arubas kolonizācija sākās tikai 18. gadsimtā. Karos starp Apvienoto Karalisti un Nīderlandi Aruba nonāca arī angļu kontrolē (1799—1802 un 1806—1816).
1845. gadā Aruba tika iekļauta Kirasao kolonijā (vēlāk Nīderlandes Antiļas). Tikai 1986. gada 1. janvārī Aruba ieguva neatkarību no Nīderlandes Antiļām. 1990. gadā Aruba centās iegūt neatkarību arī no Nīderlandes, bet šis mēģinājums beidzās neveiksmīgi.