Grenlande (Greenland)
 |
 |
Aizvēsturē Grenlandi apdzīvoja dažādas paleoeskimosu kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām, kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai.
Sākot ar 986. gadu, Grenlandes rietumu krastā ieradās vikingi Ērika Rudā vadībā, izveidojot trīs apmetnes. Viņi ilgu laiku mita Grenlandē kopā ar eskimosu tautām, bet 13. gadsimtā sala nokļuva Norvēģijas karaļu pakļautībā, 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Dāniju, bet no 1397. līdz 1524. gadam tā bija Kalmāras ūnijas sastāvā.
Vairākus gadsimtus atradās Dānijas-Norvēģijas ūnijas pakļautībā. Pēc Ķīles miera līguma 1814. gadā Norvēģija pakļāvās Zviedrijai, Grenlande oficiāli kļuva par Dānijas koloniju. Kad 1905. gadā Norvēģija atguva neatkarību, tā 1920. gadā pieprasīja Dānijai atzīt Norvēģijas tiesības uz daļu no Grenlandes. 1931. gadā norvēģu vaļu mednieku ieņemto teritoriju Grenlandes austrumu piekrastē Norvēģijas valdība pasludināja par "Ērika Rudā zemi" un apstiprināja tai gubernatoru. 1933. gadā Starptautiskā tiesa Hāgā pasludināja, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi. Pēc Dānijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Dānijas sūtnis ASV vienojās ar amerikāņu valdību par Grenlandes izmantošanu sauszemes un gaisa militārajām operācijām. Savukārt Vācija Grenlandes austrumu piekrastē izvietoja varākas meteoroloģiskās stacijas. 1953. gadā Grenlande konstitucionāli tika deklarēta kā Dānijas daļa ar pašnoteikšanās tiesībām un deputātiem Dānijas parlamentā.
