Jemena (Republic of Yemen)
 |
 |
| Jemenas karogs | |
Jemena izveidojās 1990. gada 22. maijā, apvienojoties Jemenas Tautas Demokrātiskajai Republikai un Jemenas Arābu Republikai.
Līdz islāma kalifātu izveidei 7. gadsimtā Jemena bija daļa no Aksūmas valsts. 19. gadsimta vidū mūsdienu Jemenas teritorijas ziemeļu daļa kļuva par Osmaņu impērijas provinci. Pēc Pirmā pasaules kara tā kļuva par neatkarīgu Jemenas karalisti un pēc teokrātijas gāšanas 1962. gadā tika pasludināta par republiku.
Jemenas dienvidu daļa no 1869. līdz 1967. gadam bija Britu impērijas pārvaldīts Adenas protektorāts. 1967. gadā Dienvidjemena ieguva neatkarību un 1970. gadā tika pasludināta par komunistisku republiku.
1990. gada 22. maijā Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika un Jemenas Arābu Republika apvienojās, izveidojot Jemenas Republiku. Alī Abdulla Sālihs kļuva par apvienotās valsts pirmo prezidentu.
2011. gadā Arābu pavasara iespaidā Jemenā sākās protesti pret valdošo nabadzību, bezdarbu, korupciju un prezidenta Sāliha ieceri izmainīt Jemenas konstitūciju un likvidēt prezidenta termiņa ierobežojumu, padarot viņu par prezidentu uz mūžu. Prezidents Sālihs atkāpās un prezidenta pilnvaras tika nodotas viceprezidentam Abdrabuham Mansuram Hadi, kurš oficiāli tika ievēlēts par prezidentu 2012. gada 21. februāra vēlēšanās, kurās viņš bija vienīgais kanditāts. Pārejas procesu traucēja militārs konflikts starp šiītu nemierniekiem hutiešiem un citām nemiernieku grupām kā Al-Qaida.
2014. gada septembrī hutieši ieņēma galvaspilsētu Sanu, pārņēma savā kontrolē galvenās valdības iestādes un pieprasīja prezidentam Hadi izveidot "vienotības valdību", taču vēlāk atteicās piedalīties valdībā un turpināja izdarīt spiedienu uz Hadi un viņa ministriem, pat aplencot prezidenta privāto dzīvesvietu un turot viņu mājas arestā. 2015. gada janvārī hutiešiem lojāli kaujinieki uzbruka prezidenta pilij un piespieda prezidentu atkāpties. Februārī hutieši atlaida parlamentu un pasludināja Muhameda Ali al-Hūthi vadīto revolucionāro komiteju par pagaidu valdību Jemenā. Šo deklarāciju noraidīja opozīcija un ārvalstu valdības, ieskaitot ANO.
21. februārī Hadi izdevās aizbēgt no Sanas uz Adenu. Viņš nekavējoties sniedza runu televīzijā, atceļot savu atkāpšanos, nosodot apvērsumu un, aicinot atzīt sevi kā ievēlēto prezidentu. Martā Hadi paziņoja, ka Adena būs Jemenas "pagaidu galvaspilsēta". Hutieši turpināja virzīties uz dienvidiem līdz Adenai. Viss tur esošais ASV personāls tika evakuēts, un prezidents Hadi bija spiests bēgt uz Saūda Arābiju. 6. martā Saūda Arābija paziņoja par iesaistīšanos konfliktā un nodomu vadīt militāru koalīciju pret hutiešiem. Tā apgalvoja, ka hutiešus atbalsta Irāna, un sāka novietot savu karaspēku pie Jemenas robežas. Koalīcijā piedalījās Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Katara, Bahreina, Jordānija, Maroka, Sudāna, Ēģipte un Pakistāna. ASV paziņoja, ka tā palīdzēs koalīcijai ar informāciju, mērķēšanu un loģistiku.
