Ģeogrāfiskā karte - Butāna (Kingdom of Bhutan)

Butānas Karaliste (dzongke: འབྲུག་ཡུལ ; Druk Yul) ir valsts Āzijas dienvidos, Himalaju dienvidu nogāzēs bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ķīnu (Tibetu), bet dienvidos, austrumos un rietumos ar Indiju. Butānu no Nepālas atdala Indijas štats Sikima. Butānieši savu valsti sauc par Druk Yul, kas burtiski nozīmē "Pērkona Pūķa zeme".

Vēsturiski Butāna ir bijusi viena no visizolētākajām valstīm pasaulē, taču kopš 1960. gadiem Butāna pakāpeniski atver durvis uz apkārtējo pasauli. Tagad Butānā ir tieša starptautiskā aviosatiksme, Internets, mobilie sakari un kabeļtelevīzija. Tomēr Butānas attīstība tiek pārraudzīta, lai modernizācija būtu līdzsvarota ar seno kultūru un tradīcijām, ievērojot nacionālās kopējās laimes (Gross National Happiness) filozofiju (pretstatot to nacionālā kopprodukta idejai). Valdība uzmana, lai videi netiek nodarīts kaitējums un tiek saglabāta tradicionālā kultūra un identitāte. Tieši tāpēc laikraksts Business Week 2006. gadā, balstoties uz Lesteras Universitātes 2006. gada globālo aptauju "Pasaules laimes karte", nosauca Butānu par laimīgāko valsti Āzijā un astoto laimīgāko pasaulē.

Butānas reljefs ir ļoti daudzveidīgs: tās dienvidos ir subtropiskie līdzenumi, bet ziemeļos Himalaju kalni, kuru dažas no virsotnēm sasniedz 7000 m augstumu. Robežas ar Ķīnu (470 km) un Indiju (605 km). 75% iedzīvotāju ir budisti, 25% nepālas hinduistu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Timpu. 2008. gada martā Butānā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas.

Pastāv divas teorijas par vārda "Butāna" izcelsmi. Tas varētu būt radies no sanskrita vārda Bhu-Utthan (kalniene). Pēc citas sanskrita teorijas Bhota-anta nozīmē "Tibetas galā", norādot uz Butānas atrašanos tieši uz dienvidiem no Tibetas.

Vēsturiski Butāna bija pazīstama ar dažādiem nosaukumiem, tādiem kā Lho Mon (dienvidu tumsas zeme), Lho Tsendenjong (Tsenden cipreses dienvidu zeme), Lhomen Khazhi (dienvidu zeme ar četrām pieejām) un Lho Men Jong (ārstniecisko augu dienvidu zeme).