Ģeogrāfiskā karte - Burundija (Republic of Burundi)

Burundija (Republic of Burundi)
Burundijas karogs
Burundija (rn, fr, izrunā ), oficiāli Burundijas Republika (Republika y’Uburundi, République du Burundi), ir valsts Āfrikā. Robežojas ar Ruandu ziemeļos, ar Tanzāniju austrumos un ar Kongo Demokrātisko Republiku rietumos. Valsts galvaspilsēta no 2018. gada 24. decembra ir Gitega, valsts lielākā pilsēta ir iepriekšējā galvaspilsēta Bužumbura. Burundija atrodas uz plakankalnes starp Kongo un Nīlas baseiniem.

Aptuveni 80% no iedzīvotājiem ir hutu, bet no atlikušajiem lielākā daļa ir tutsi. Aptuveni 1% veido arī teritorijas pirmiedzīvotāji no tva pigmeju cilts. Valsts valodas ir kirundi un franču valoda. Plaši tiek izmantota arī svahili valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt Romas Katoļu baznīca, kā arī daudzi ir palikuši pie tradicionālajām ticībām. Valūta ir Burundijas franks.

Burundija ir līdzīga savām kaimiņvalstīm, kuras tāpat kā Burundija ir biezi apdzīvotas un nabadzīgas. Lielas problēmas Burundijas iedzīvotājiem sagādā milzīgais bēgļu skaits, kas devies prom no sagrautās Ruandas. Burundija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē un ar vienu no mazākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju.

Pirmie Burundijas iedzīvotāji bija pigmeji, kurus ap 1000. gadu izspieda ieceļojušās zemkopju hutu ciltis.

15.—16. gadsimtā reģionā ieceļoja lopkopju tutsi ciltis. No 16. gadsimta Burundija pastāvēja kā neatkarīga karaliste, kurā aristokrātija sastāvēja galvenokārt no tutsi, taču 1903. gadā to pakļāva vācu kolonizatori, un pēc Pirmā pasaules kara tā nonāca Beļģijas pārvaldībā. Pēc Otrā pasaules kara ar ANO lēmumu tā kļuva par Beļģijas aizbilstamās teritorijas Ruandas-Urundi sastāvdaļu un tās bija apvienotas vienā valstī. Beļģija saglabāja tutsi virsvadību šajā apvienotajā zemē. 1962. gadā Burundija ieguva neatkarību.

No neatkarības iegūšanas 1962. gada līdz prezidenta vēlēšanām 1993. gadā Burundiju pārvaldījuši vairāki tutsi izcelsmes militāri diktatori, kuri augstus posteņus uzticēja tikai savai etniskajai grupai. Šie gadi saistās ar abpusēju etniski politisku vardarbību, kad hutu vairākas reizes mēģināja iegūt varu, bet tika apspiesti. 1969. gadā šāda mēģinājuma rezultāti tika nogalināti ap 50 000 cilvēku, pārsvarā hutu tautības. Šai periodā notika arī vairāki asiņaini valsts apvērsumi, kas saistījās ar cīņu starp aristokrātiju un armiju. 1972. gadā hutu vadoņi, kurus atbalstīja žandarmērija, mēģināja izveidot neatkarīgu republiku valsts dienvidos. Sacelšanās laikā tika noslepkavoti gandrīz visi rajonā esošie tutsi, kā arī tie hutu, kas neatbalstīja sacelšanos. Tika nogalināti ap 1000 cilvēku. Nemiernieki apvienojās ar kaimiņvalsts Zairas opozicionāriem un uzbruka valsts centrālajiem rajoniem, nogalinot vēl vairākus tūkstošus tutsi. Prezidents Mikombero vērsās pēc militāras palīdzības pie Zairas diktatora un, kamēr tā spēki kontrolēja stratēģiskos punktus, nosūtīja savu armiju pret nemierniekiem. Armija un tās sabiedrotās tutsi jauniešu paramilitārās grupas, tāpat kā nemiernieki, pamatā slepkavoja pretiniekus pēc etniskās piederības, īpaši iznīcinot hutu izglītotos slāņus, kuri varētu nākotnē konkurēt par varu. Starp armijas nogalinātajiem bija arī tutsi monarhistu līderis, kādreizējais karalis Ntare V. Valdības spēku nogalināto kopējais skaits nav precīzi aplēšams, Rietumu avoti to vērtē starp 80 un 210 tūkstošiem, vietējie avoti atkarībā no to simpātijām nosauc ekstrēmākus skaitļus. Starptautiskās organizācijas notikušo vērtē kā genocīdu. Pēc šiem notikumiem arī vietējā policija un žandarmērija nonāca tutsi rokās. Tomēr 1988. gadā izcēlās jaunas sadursmes ar ap 20 000 upuru.

1993. gadā Burundijā notika demokrātiskas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva hutu Demokrātu frontes līderis Melhiors Ndadaje, pēc pāris mēnešiem prezidentu nogalināja tutsi minoritātes pārstāvji, kas noveda pie pilsoņu kara un jauna genocīda sākuma, kurš ar īsiem pārtraukumiem turpinājās līdz 2005. gadam. Hutu spēki šī kara laikā nogalināja vismaz 25 000 tutsi, taču tie, būdami labāk bruņoti un pieredzējušāki, nodarīja pretiniekiem daudz lielākus zaudējumus. ANO vērtē kopējo nogalināto skaitu uz 260 tūkstošiem, vairums no kuriem bija mierīgie iedzīvotāji. Stāvokli pasliktināja līdzīgs, bet vēl asiņaināks pilsoņu karš ar genocīdu kaimiņu Ruandā un citu kaimiņvalstu bandītisku grupu iejaukšanās, īpaši no Zairas, kuras Burundijas tuvumā esošo valsts daļu Zairas valdība praktiski nekontrolēja.

2005. gadā ar kara beigām pie varas Burundijā nāca prezidents Pjērs Nkurunziza, valstī uz laiku tika ievesti ANO miera spēki. Prezidents tiek apvainots diktatorismā un cilvēktiesību pārkāpumos, un protestējošā opozīcija nepiedalās vēlēšanās. 2015. gadā notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums, kurš šoreiz nenoveda pie nopietnām etniskām sadursmēm.

Lai gan situācija valstī ir uzlabojusies, Burundija vēl joprojām tiek uzskatīta par nestabilu, tādēļ daudzas valstis neiesaka saviem pilsoņiem doties uz to tūrisma ceļojumos.

 
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
Ģeogrāfiskā karte - Burundija (Republic of Burundi)
Ģeogrāfiskā karte
Ģeogrāfiskā karte - BurundijaBurundi_Topography.jpg
Burundi_Topography.j...
1628x1662
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Burundijaburundi_pol99.jpg
burundi_pol99.jpg
1086x1296
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - BurundijaBurundi_provinces_blank.jpg
Burundi_provinces_bl...
1000x1185
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Burundijaburundi.jpg
burundi.jpg
1006x1252
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - BurundijaBurundi_Regions_map.jpg
Burundi_Regions_map....
2000x2379
freemapviewer.org
Un-burundi.png
2348x2766
upload.wikimedia.org
burundi.jpg
1377x1670
www.footiemap.com
Burundi-road-map.gif
1412x1578
www.ezilon.com
political-map-of-Bur...
1412x1575
www.ezilon.com
Burundi-physical-map...
1412x1536
www.ezilon.com
large_political_map_...
1050x1500
www.vidiani.com
rwanda_and_burundi.g...
994x1442
images.nationmaster....
Rwanda-and-Burundi-G...
994x1442
mappery.com
Rwanda-and-Burundi-G...
994x1442
www.mappery.com
burundi_pol99.jpg
1086x1296
www.lib.utexas.edu
detailed_political_a...
1086x1296
www.vidiani.com
burundi.jpg
1086x1296
www.carte-du-monde.n...
burundi-power-networ...
1012x1264
www.geni.org
burundi_power_networ...
1012x1264
www.lib.utexas.edu
Burundi-Power-Networ...
1012x1264
www.zonu.com
burundi_agricultural...
1006x1262
images.nationmaster....
burundi_agricultural...
1006x1262
www.library.utexas.e...
Burundi-Agricultural...
1006x1262
www.mappery.com
burundi_refugees.jpg
1010x1250
www.lib.utexas.edu
Mapa-Politico-de-Bur...
1006x1252
mapas.owje.com
Hyperlink
Administrative Subdivision
Zeme, State, Reģions,...